|
Dzeltens manis kumeliņis,
Kā dzeltena vālodzīte.
Ne tas ēda pura zāli,
Ne dzeŗ rāvas ūdentiņa.
Tam vajaga tīru auzu,
Kalnā pļauta āboliņa.
Kalnā pļauta āboliņa,
Skaidravota ūdentiņa.
Lai es braucu, kur braukdamis,
Irbes gula ceļmalāi,
Irbes gula ceļmalāi,
Baida manu kumeliņu.
Tu, irbīte, nezināji,
Cik maksāja kumeliņis!
Divi simti piecdesmiti
Maksā manis kumeliņis;
Divi zelta gabaliņi
Maksā pati braucējiņa.
|