|
Maza biju, neredzēju,
Kad nomira tēvs māmiņ'.
Nu uzgāju ganīdama,
Kur gulēja tēvs māmiņ'.
Baltā smilšu kalniņāi
Zem zaļāmi velēnām.
Celies augšā, tēvs māmiņa,
Es pacelšu velēniņ!
Es tev teikšu raudādama,
Ko man dara sveša māt':
Sveša māte mani sūta
Pie ābeles rīkšu griezt.
Pie ābeles piestājosi
Kā pie savas māmuliņ's;
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man graužas asariņ's.
|