|
Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu.
Pats uzkāpu kalniņāi
Zeltenītes lūkotiesi.
Gan bij lielas, gan bij mazas,
Ne manami prātiņami;
Viena pati sērdienīte,
Tā manami prātiņami:
Tai es savu roku devu,
Savu zelta gredzentiņu.
Ne tā manu roku ņēma,
Ne ar zelta gredzentiņu.
Sprūk laiviņa no niedrītes,
No auziņas kumeliņis.
Ne nu laivas, ne kumeļa,
Ne ar ciema zeltenītes!
|