|
Sidrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sidrabs teka tecēdamis,
Zelts pa virsu lidināj'.
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rītiņa nomazgāj'.
Tu, māsiņa, muižas meita,
Tu staigāji raudādam'.
Es, meitiņa, sērdienīte,
Es staigāju dziedādam'.
Kas kaitēja nedzīvoti
Dižas upes maliņā!
Cik upīte vilni meta,
Tik izmeta sidrabiņ'.
Es pazinu sav' bāliņu
Simtiem kaŗa pulciņā:
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca.
No kumeļa iemauktiemi
Mēnestiņis ritināja.
|