Lakstīgala Ievads Saturs VĀRDU PASKAIDROJUMI

|

VĀRDU PASKAIDROJUMI

a	aile ( Deviņāmi ailītēmi ) vārpas graudu rinda. akots ( bez akota nolīgoti ) šeit: asi, atskabargaini miežu vārpas graudu plēkšņu izaugumi, kas ķeŗas drēbēs un skrāpē. apauši ( Skat. iemaukti. ) auklas vai lūku iemaukti zirgam ap galvu, ausīm, bez dzelzs daļām mutē. apīņi, apenīši ( Pusbirkava apenīšu ) vijīgs kaņepju dzimtas augs, kas tinas ap koku stumbriem, zariem vai īpaši darinātiem mietiem, kārtīm. Ziedkopu dziedzeŗu rūgto vielu (lupulīnu) izmanto alum. Ši viela dod īpašu garšu un smaržu. Apīņus audzē īpašos dārzos. arājs ( Bez arāja nodzīvoti, Labas zemes arājiņis, Arājiņi, ecētāji, Pa prātami arājiņš, Arājami daiļas meitas, Arājs ara kalniņāi ) zemes kopējs, kam pieder zeme. Tautasdziesmās arājs daudzināts arī kā ļigavainis. arodi ( Deviņiemi arodiem ) nodalījumi (apcirkņi) labībai klētī; arods - amats, profesija, speciālitāte. auts ( Baltu autu galviņāi ) šeit; gaŗš lakats (dvieļa veida), ko apsēja jaunai sievai, kad noņēma vainagu; ir vēl mutauts, kaklaut, galdauts, priekšauts, kājauts (audekla gabals, ko zeķu vietā tina ap kājām). azote, azots ( Kā sirsniņa azotē, Tikmēr cimdi azotēi ) vieta pie krūtīm aiz krekla, svārkiem, ko senāk izmantoja par kabatu.
ā	ābolā ( Meitas gula ābolāi ) āboliņa laukā, arī dābolā. ālavica, ālava ( Paliks govis ālavicas ) govs, kas nāv atnesusies (nav devusi teliņu) un dod mazāk vai nemaz piena
b	bajārs ( Redz', kur jāja div' bajāri, Es atradu bajārīti ) bagātais, aizgūts vārds labiešu jeb labo ļaužu apzīmēšanai. balta, balts ( Balta eju, balta teku ) tīrs, darbīgs, čakls, taisnīgs, ar darba tikumu. baltgalvīte, baltgalve ( Viena pati baltgalvīte ) gaišiem, zeltainiem, dzelteniem matiem. balti ( Mani balti bāleliņi ) mani mīļi brālīši. baltis ziedis ( Baltis ziedis noziedēti ) sena valodas forma, senais vīriešu dzimtes daudzskaitļa instrumentālis; tagad sakām: ar baltiem ziediem. baltskarītis ( Kumeliņi, baltskarīti ) zirgs ar baltām krēpēm; skara, skaras - auzām, smilgām, bērziem, pūpoliem, liniem; zirga krēpes (Margotām skariņām); vecas drēbes, lupatas. bandinieks ( Bandinieka rudzi auga ) kalps, kam algas vietā piešķirts zemes gabals (banda, bandas) sējumam un sēkla. bāliņš, bāleliņš ( Ai bāliņi, ai bāliņi, Div' bāliņi kaŗā jāja, Ej, bāliņi, lūkotiesi, Redzēj't manu bāleliņ', Vai bij mani bāleliņ', Ej, māsiņa, skait' bāliņus, Kur tu ņēmi, bāleliņi, Mēs deviņi bāleliņ', Kam trejādi bāleliņ', Es pazinu sav' bāliņu, Kā manami bāliņam, Es savami bāliņami ) brālītis. bārene ( Ai bārene, bārenīte, Bārenīte sagšas auda, Bārenītes asariņas, Bārenīšu priekšautā ) meitene, kuŗai miruši vecāki. Viņas grūto likteni daudzina tautasdziesmas. (Skat. sērdiene.) bāŗa bērni, bārenīši ( Bāŗa bērnus sildīdam', Bāŗa bērnus sildīdam' ) bērni, kam viens vai abi vecāki miruši. bēris, bērs ( Ar bēroi kumeliņu, Man nav bēra kumeliņ', Pirksim bērus kumeliņus, Bērīt's manis kumeliņš, Pie bērāja kumeliņa, Raud par bēru kumeliņu, Savi bēri kumeliņ', Rikšiem bēr(īt)i es palaidu ) zirgs ar brūnu spalvu, melnām krēpēm un asti. bildināt ( Mani jaunu bildināti, Otrreiz tevi bildināju ) uzrunāt, sveicināt; lūgt par līgavu. birkavs ( Pusbirkava apenīš' ) svara mērs (aizgūts no veckrievu valodas) sienam, āboliņam, liniem, 10 pudu (pudā 40 mārciņu), 20 podu ( podā 20 mārciņu, ap 8 kg). birzs, birze ( Ai zaļāi bērzu birze, Caur sidraba birzi gāju ) bērzu mežiņš, birztala. birzumiņu, birzums, birze ( Velciet gaŗu birzumiņu ) vadziņa, kas ierobežo ap 7-10 pēdu platu tīruma sleju, joslu, ko ievelk pirms sēšanas. To sējējs vai biržotājs iezīmē ar gaŗkūļu salmiem vai ievelk ar birzekli (īpašs līks koks vai auklā iesiets apaļš pagales resnuma klucis), pat ar īpašu arklu vai ar savu kāju. No sētuves pagrābjot pa saujai graudu, sējējs plašā vēzienā un lēna solī apsēj birzi vienā gājienā. brukstalas ( Pa zaļāmi brukstalāmi ) ar sīkiem, bieziem krūmiem apaudzis lauks. bundzinieks ( Seši mazi bundzinieki ) bungu sitēji, spēlētāji
c	cauna ( Vēl caunītes, vāverītes, Visiem caunu cepurīt's, Kur caunīte nakti guļ ) plēsīgs meža dzīvnieks, lielāks par vāveri, ēd vaveres, putnus, mājo koku dobumos; ādu izlieto cepurēm un kažokiem. Ir otra suga (retāka) - mājas cauna, mīt tuvāk civēkiem.
č