Lakstigala ... Vardu Paskaidrojumi: n-p

Lakstīgala Ievads Saturs VĀRDU PASKAIDROJUMI

VĀRDU PASKAIDROJUMI

VISUS

n ņ o ō p

n
naidoties ( Ko ar mani naidojiesi )
nīsties, nesatikt; šeit: zari ieķeŗas tautu meitas vainagā un to it kā naidā "norauj".

nātres ( Iemet nātŗu krūmiņāi )
nezāles, vien - un ilggadīgi divmāju lakstaugi ar dzēlītēm, dzēlīgiem matiņiem: aug dārzos, gar sētmalām, trūdvielām bagātās vietās. Nātŗu dzēlumi sāpīgi, lieto tautas ārstniecībā, "peŗoties" pirtī vai citādi.

nedzīt ( Tukšu mežu nedzeniet )
neskrieniet, netrieciet (Nav vērts, jo mežā vairs medījuma nav.).

nevaid ( Pastarīša vien nevaid )
nav.

niedra ( Pie niedrītes laivu sēju )
ūdens augs ar gulu pazemes stumbru, no kuŗa izaug 1-4 metri gaŗi stublāji ar gaŗām lapām un kuplu melni mēļu, vēlāk balti pūkainu skaru. Aug upju un ezeru malās. Niedru stiebrus lieto jumtiem, žogiem.

nelietis ( Ne nelietis tēva dēlis )
palaidnis; dzērājs, nekrietns cilvēks.

netika ( Ne man dienu darbiņš tika )
nepatika, darbs netīkams, nepaveicās.

nēzdogs ( Otram zīda nēzdodziņ' )
mutautiņš (no vācu valodas aizgūts vārds), kabatas lakatiņš.

ņ

o

ō

p
paparde ( Vībotnīte, papardīte, Papardīte neziedēja )
tautasdziesmās daudz apdziedāts ilggadīgs augs ar vēdekļveida plūksnotām skaistām lapām, kas rudenī nokalst. No daudzo paparžu sugām (ap 6000) Latvijā pazīstamas tikai kādas 24. Paparde nezied, vairojas ar vienšūnu ķermenīšiem, ko sauc par sporām. Tās rodas lapu apakšpusēs īpašās tvertnītēs jeb sporangijos. Zāļu vakarā un Jāņu naktī (23. VI) skaista, simboliska ir papardes ziedu meklēšana, kad visa daba slīgst ziedu un smaržu reibumā, un no kalna uz kalnu līgodziesmās sasaucas jāņugunis.

pastarītis, pastarīte ( Pastarīša vien nevaid )
jaunākais bērns ģimenē.

pavada ( Sniedz man zelta pavadiņ' )
iemauktu aukla vai siksna (skat. iemaukti). Pavadas abi gali piestiprināti pie apaušu mutes dzelža lūpu kaktiņu ārpusē.

pērle ( Sudrabiņa pērlītēmi )
šeit: sudraba krāsas sīkiem raibumiņiem.

piedarbs ( Pūti manā piedarbā )
telpa labības kulšanai un vētīšanai, kas piebūvēta pie rijas zem viena jumta. Piedarba māla grīdu sauca par kulu, klonu, plānu. Vēlāk rijas un piedarba sienas cēla vienā gabalā, atsevišķus kokus glubūvē pagarinot. Nereti piedarbu taisīja platāku par riju. Radās plašas nojumes, kuŗas norobežojot, piedarbam apkārt veidojās gubenis, palievenis, ko izmantoja izkulto salmu nolikšanai un citām vajadzībām. Ja piedarba jumts bija zemu nolaists, tad virs ieejas (durvīm) jumtā izgrieza robu, lai neaizturētu vēju un varētu iebraukt ar vezumu. Piedarbam nebija ciešu griestu, slieto jumtu un sānsienas saturēja sijas. Uz tā lika vaļējus ārdus (bīdāmu gulkokus), uz kuŗiem lika neizkulto labību, salmus un saimniecības piederumus. Piedarbam logu nebija. Gaisma ieplūda pa plaši atvērtām durvīm (tās sauca arī par vārtiem), kas bija abās pretējās sienās, lai rastos caurvējš vētīšanai un tā atšķirtu graudus no salmiem un pelavām. Nakts laika darbiem ierīkoja gaismas ceplīti, kur dedzināja smalku sveķainu malku; vēlāk ierīkoja lākturi. Ceļot riju, piedarbu ieplānoja vēja pusē (skat. rija).

pieguļa ( Jāj man līdzi pieguļā )
sena paraža naktīs (no Jurģiem, 23 IV līdz Mārtiņiem, 10 XI) laist zirgus ganībās un pašiem (pieguļniekiem) gulēt klāt, uzraudzīt (zirgus mēdza zagt), kurinot uguni. Nereti pieguļnieki salasījās no vairākām mājām, ņemot līdzi arī meitas; pieguļā daudz dziedāja.

pieši ( Skanēj' pieši nolecoti )
šeit: jājējam virs zābaku papēžiem piestiprināti dzelzs spīdīgi apkalumi ar izvizītu bumbiņu vai ritenīti, kas ejot "skan". Ar tiem jājējs "uzmundrina" zirgu. Piešus lieto arī tagad.

plācenis ( Miežu miltu plācenīti )
rupju miežu, arī kviešu miltu maize, karaša.

plivināja ( Man guntiņa plivināja )
dzirkstīja, kumeļa pakaviem skrējienā, šķiļoties gar ceļa akmeņiem, uzliesmo dzirkstis, lec dzirksteles

prāts ( Puisēnami pieci prāti )
padoms.

precinieks ( Nu brauc tavi preciniek' )
sievas meklētājs, precības braucējs; senāk tirgotājs.

prūši ( Ej uz prūšu robežāmi, Uz tām prūšu robežām )
zeme dienvidrietumos air Lietuvas - senprūši (baltu cits, vēlākā Vācijas territorija).

puišelis ( Krāj, puišeli, sīku naudu )
puika, jauneklis, zēns.

purs ( Pura bērza galiņāi )
purvs; ļoti slapja, staigna vieta ar kropliem krūmiem, kokiem, arī biezu sūnas, kūdras kārtu, ko izžāvētu izmanto kūtīs pakaišiem un kurināšanai.

pusbirkavs ( Pusbirkava apenīš )
puse birkava (skat. birkavs).

pūrs ( Mana pūra atslēdziņu, Mātei pūra atslēdziņa, Lai taisa pūru, Tukšu pūru ieraugoti )
1) Sens latviešu tilpuma mērs, kas pa novadiem bij dažāda lieluma. To gatavoja no koka mizas (krijas) vai izgreba no vienkoča, vēlāk no dēļiem. Pūrs rudzu svēra ap 50 kg, bet tilpuma ziņā pūrā: 3 sieki (Vidzemē), 4 sieki (Kurzemē), 4 sētuves, 240 riekšavas, 54 stopi, 69,6 litri.
2) Par pūru sauca arī krijas (no liepas mizas vai koka tvertni ar vāku (lādi, tīni) meitas un sievas mantas glabāšanai, kā arī šās tvertnes saturu: veļu, cimdus, zeķes, apģērbus. Uzcītīgām meitām dažkārt bija ļoti liels, bagāts pūrs (līdzdodamā manta), tautās ejot. (Tīnē: 3 pūri, 720 riekšavas, 9 sieki, 208 litri.)

pūru kala ( Tai meitai-i pūru kala )
pūru taisīja, darināja, kala (skat. pūrs).

pūru loka ( Manas meitas pūru loka, Manas meitas pūru loka )
jaunas meitas čakli darināja, krāja, pielocīja pūru, mātei palīdzot (skat. pūrs).

pūŗi ( Lai aug pūŗi, lai aug mieži )
ziemas kvieši Kursā un tuvākos Zemgales apvidos.

VISUS

resources online by dailyTangents

n	naidoties ( Ko ar mani naidojiesi ) nīsties, nesatikt; šeit: zari ieķeŗas tautu meitas vainagā un to it kā naidā "norauj". nātres ( Iemet nātŗu krūmiņāi ) nezāles, vien - un ilggadīgi divmāju lakstaugi ar dzēlītēm, dzēlīgiem matiņiem: aug dārzos, gar sētmalām, trūdvielām bagātās vietās. Nātŗu dzēlumi sāpīgi, lieto tautas ārstniecībā, "peŗoties" pirtī vai citādi. nedzīt ( Tukšu mežu nedzeniet ) neskrieniet, netrieciet (Nav vērts, jo mežā vairs medījuma nav.). nevaid ( Pastarīša vien nevaid ) nav. niedra ( Pie niedrītes laivu sēju ) ūdens augs ar gulu pazemes stumbru, no kuŗa izaug 1-4 metri gaŗi stublāji ar gaŗām lapām un kuplu melni mēļu, vēlāk balti pūkainu skaru. Aug upju un ezeru malās. Niedru stiebrus lieto jumtiem, žogiem. nelietis ( Ne nelietis tēva dēlis ) palaidnis; dzērājs, nekrietns cilvēks. netika ( Ne man dienu darbiņš tika ) nepatika, darbs netīkams, nepaveicās. nēzdogs ( Otram zīda nēzdodziņ' ) mutautiņš (no vācu valodas aizgūts vārds), kabatas lakatiņš.
ņ
o
ō
p	paparde ( Vībotnīte, papardīte, Papardīte neziedēja ) tautasdziesmās daudz apdziedāts ilggadīgs augs ar vēdekļveida plūksnotām skaistām lapām, kas rudenī nokalst. No daudzo paparžu sugām (ap 6000) Latvijā pazīstamas tikai kādas 24. Paparde nezied, vairojas ar vienšūnu ķermenīšiem, ko sauc par sporām. Tās rodas lapu apakšpusēs īpašās tvertnītēs jeb sporangijos. Zāļu vakarā un Jāņu naktī (23. VI) skaista, simboliska ir papardes ziedu meklēšana, kad visa daba slīgst ziedu un smaržu reibumā, un no kalna uz kalnu līgodziesmās sasaucas jāņugunis. pastarītis, pastarīte ( Pastarīša vien nevaid ) jaunākais bērns ģimenē. pavada ( Sniedz man zelta pavadiņ' ) iemauktu aukla vai siksna (skat. iemaukti). Pavadas abi gali piestiprināti pie apaušu mutes dzelža lūpu kaktiņu ārpusē. pērle ( Sudrabiņa pērlītēmi ) šeit: sudraba krāsas sīkiem raibumiņiem. piedarbs ( Pūti manā piedarbā ) telpa labības kulšanai un vētīšanai, kas piebūvēta pie rijas zem viena jumta. Piedarba māla grīdu sauca par kulu, klonu, plānu. Vēlāk rijas un piedarba sienas cēla vienā gabalā, atsevišķus kokus glubūvē pagarinot. Nereti piedarbu taisīja platāku par riju. Radās plašas nojumes, kuŗas norobežojot, piedarbam apkārt veidojās gubenis, palievenis, ko izmantoja izkulto salmu nolikšanai un citām vajadzībām. Ja piedarba jumts bija zemu nolaists, tad virs ieejas (durvīm) jumtā izgrieza robu, lai neaizturētu vēju un varētu iebraukt ar vezumu. Piedarbam nebija ciešu griestu, slieto jumtu un sānsienas saturēja sijas. Uz tā lika vaļējus ārdus (bīdāmu gulkokus), uz kuŗiem lika neizkulto labību, salmus un saimniecības piederumus. Piedarbam logu nebija. Gaisma ieplūda pa plaši atvērtām durvīm (tās sauca arī par vārtiem), kas bija abās pretējās sienās, lai rastos caurvējš vētīšanai un tā atšķirtu graudus no salmiem un pelavām. Nakts laika darbiem ierīkoja gaismas ceplīti, kur dedzināja smalku sveķainu malku; vēlāk ierīkoja lākturi. Ceļot riju, piedarbu ieplānoja vēja pusē (skat. rija). pieguļa ( Jāj man līdzi pieguļā ) sena paraža naktīs (no Jurģiem, 23 IV līdz Mārtiņiem, 10 XI) laist zirgus ganībās un pašiem (pieguļniekiem) gulēt klāt, uzraudzīt (zirgus mēdza zagt), kurinot uguni. Nereti pieguļnieki salasījās no vairākām mājām, ņemot līdzi arī meitas; pieguļā daudz dziedāja. pieši ( Skanēj' pieši nolecoti ) šeit: jājējam virs zābaku papēžiem piestiprināti dzelzs spīdīgi apkalumi ar izvizītu bumbiņu vai ritenīti, kas ejot "skan". Ar tiem jājējs "uzmundrina" zirgu. Piešus lieto arī tagad. plācenis ( Miežu miltu plācenīti ) rupju miežu, arī kviešu miltu maize, karaša. plivināja ( Man guntiņa plivināja ) dzirkstīja, kumeļa pakaviem skrējienā, šķiļoties gar ceļa akmeņiem, uzliesmo dzirkstis, lec dzirksteles prāts ( Puisēnami pieci prāti ) padoms. precinieks ( Nu brauc tavi preciniek' ) sievas meklētājs, precības braucējs; senāk tirgotājs. prūši ( Ej uz prūšu robežāmi, Uz tām prūšu robežām ) zeme dienvidrietumos air Lietuvas - senprūši (baltu cits, vēlākā Vācijas territorija). puišelis ( Krāj, puišeli, sīku naudu ) puika, jauneklis, zēns. purs ( Pura bērza galiņāi ) purvs; ļoti slapja, staigna vieta ar kropliem krūmiem, kokiem, arī biezu sūnas, kūdras kārtu, ko izžāvētu izmanto kūtīs pakaišiem un kurināšanai. pusbirkavs ( Pusbirkava apenīš ) puse birkava (skat. birkavs). pūrs ( Mana pūra atslēdziņu, Mātei pūra atslēdziņa, Lai taisa pūru, Tukšu pūru ieraugoti ) 1) Sens latviešu tilpuma mērs, kas pa novadiem bij dažāda lieluma. To gatavoja no koka mizas (krijas) vai izgreba no vienkoča, vēlāk no dēļiem. Pūrs rudzu svēra ap 50 kg, bet tilpuma ziņā pūrā: 3 sieki (Vidzemē), 4 sieki (Kurzemē), 4 sētuves, 240 riekšavas, 54 stopi, 69,6 litri. 2) Par pūru sauca arī krijas (no liepas mizas vai koka tvertni ar vāku (lādi, tīni) meitas un sievas mantas glabāšanai, kā arī šās tvertnes saturu: veļu, cimdus, zeķes, apģērbus. Uzcītīgām meitām dažkārt bija ļoti liels, bagāts pūrs (līdzdodamā manta), tautās ejot. (Tīnē: 3 pūri, 720 riekšavas, 9 sieki, 208 litri.) pūru kala ( Tai meitai-i pūru kala ) pūru taisīja, darināja, kala (skat. pūrs). pūru loka ( Manas meitas pūru loka, Manas meitas pūru loka ) jaunas meitas čakli darināja, krāja, pielocīja pūru, mātei palīdzot (skat. pūrs). pūŗi ( Lai aug pūŗi, lai aug mieži ) ziemas kvieši Kursā un tuvākos Zemgales apvidos.