Lakstigala ... Vardu Paskaidrojumi: r-s

Lakstīgala Ievads Saturs VĀRDU PASKAIDROJUMI

VĀRDU PASKAIDROJUMI

VISUS

r ŗ s š

r
rija ( Labāk eju rijas kulti, Zaļa tautu miežu rija )
ēka, kuŗā ar krāsni apkurināma telpa. Rijā žāvēja seru (uz lauka žuvušu labību.) Rijai "piedarināja" (piebūvēja) piedarbu (skat. piedarbs). Latviešu sētā riju cēla tālāk no pārējām ēkām (uzkalnā, klajā vietā), lai mazinātu uguns briesmas un vējus izmantotu graudu vētīšanai. Riju cēla gulbūvē no apaļiem kokiem, baļķiem, ciešām sienām ar aizšaujamo (aizbīdāmo) logu, pa kuŗu labību saņēma rijā. Parasti pretējā sienā ierīkoja lodziņu dūmu un sutas izlaišanai un durvis uz piedarbu, kur kūla izžāvēto labību. Rijas stāvs bija augsts. Vīra augstumā pie divi pretējām sienām iebūvēja pa sijai, uz kuŗām atbalstījās ārdu (gulkoku) gali. Ārdus, riju seŗot, pēc vajadzības sabīdīja zināmā attālumā un uz tiem novietoja labību (seru) žāvēšanai. Krāsns pusē, kas bija pie sienas, ārdus atstāja tukšus, lai neaizdegtos. Griesti bija cieši, spraugas aizpildītas ar māliem, uzbērtām smiltīm, vai ko citu, lai taupītu siltumu. Riju un piedarbu apsedza no visām pusēm zemu nolaists jumts, tā apkārt ēkai (ar jumta izgriezumiem) veidojās palieveņi, gubeņi, "pelavnieki", kuŗos novietoja seru, salmus, dažādus saimniecības piederumus vai izmantoja citādi. Rijas telpas apakšā māla kuls. Sers izžuva diennaktī. Mazākus labības daudzumus izkūla turpat rijā. Dažos novados rijā dzīvoja, tai piebūvējot īpašu "kambari" pārtikai. Rijā notikuši dievkalpojumi, Brāļu draudzēm pirmās sapulcēšanās. Ar rijas vārdu tautas apziņā iegūlis ilga, grūta darba, nežēlīgu sodu (kungu rija") priekšstati, arī prieks par darba augļiem. Rijā novietoja mirušos pirms izvadīšanas uz kapiem, veļu laikā sarīkoja veļu cienāšanu. (skat. zaļš)

rakstītāja ( Kas tā liela rakstītāj', Karodziņu rakstīdama )
māsa, toreiz liela rokdarbniece.

rāvājs, rāviens ( Nelaidiesi rāvājāi, Ne dzeŗ rāvas ūdentiņa )
zema, purvaina vieta, no kuŗas izplūst brūns, netīrs ūdens ar dzelzs piejaukumu (rāva).

ražens, ražena ( Kam tu augi tik raženis, Maza bija, bet ražena )
godīgs, strādīgs, darbīgs, bagāts, skaists (cilvēks).

rikšiem ( Rikšiem bēri es palaidu, Rikšiem bēr(īt)i es palaidu )
vieglā skrējienā.

rubenis, teteris ( Rubeņami rubināt )
liels melns putns medņu dzimtā (mātītes brūnas), dzīvo birztalās, jauktu koku mežos, sūnekļos. Lizdā, zemē, viršu krūmā, dēj 6-15 olas. Mazuļi pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem, ogām, bet pieaugušie arī no bērzu, alkšņu pumpuriem, graudiem tīrumā. Ziemā mīļ ierakties sniegā. Riesta (pārošanās) laikā pavasarī, kad briest pumpuri, rubināšanā ("dziesma") aizmirstas, nedzird, tad notiek rubeņu medības.

ŗ

s
sagša ( Bārenīte sagšas auda )
greznāka villaine.

sakumpis ( Sakumpušu muguriņ' )
salīcis, ar kūkumu mugurā.

saules maize ( Par baltoi saules maizi )
karaša, kas cepta no baltiem miltiem.

sērdiene, sērdieņi ( Ka es biju sērdienīte, Ciemā daiļa sērdienīte, Kas sērdienes pūru lok', Pie nabaga sērdienītes, Simtiņš mazu sērdienīšu, Es, meitiņa, sērdienīte )
plašākā nozīmē visi sociālā ziņā atstumtie un pamestie, vai cita varā nodotie (skat. bārene).

segli ( Vienam bija zelta segli, No segliemi gaisma ausa )
īpaši pagatavots ērts sēdeklis, ko uzliek zirga mugurā, kad jāj. Senāk seglu vietā klāja izrotātu, izrakstītu segu (Bij manam kumeļam Zvaigžņu sega mugurā.) vai ādu. Seglus pagatavoja no liepas vai bērza koka 4 gabaliem, savienojot bez naglām. Seglu priekšējo loku (buku) un muguras loku (lāpstu) dažādi izrotāja. Kāpšļus, kas bija savīti no bērza zariem, piestiprināja pie sānu daļām. Vēlāk seglus sāka gatavot no ādas, tāpat skaisti izgreznojot. Senāk arī sievietes sēdēja zirga mugurā, jāja tāpat kā vīrieši. Vēlāk sievietēm sāka gatavot īpašus seglus ar mazu kāju soliņu, lai varētu sēdēt ar abām kājām uz vienu pusi, mugurpusē ierīkojot koka lociņu muguras atspiešanai, ērtākai sēdēšanai.

sērst ( Mūs' māsiņa sērstu brauca )
apciemot, viesoties.

sesks ( Sesk(i)s dara alutiņu )
caunu dzimtas plēsīgs dzīvnieks, mīt alās, šķūņos, nogalina vistas, peles, žurkas; ādu lieto kažokiem.

sētiņā, sēta ( Ar valodu sētiņā, Meitu mātes sētiņā, Vai ir visi sētiņā, Dažu sētu tie izjāja, Mana tēva sētiņā )
lauku mājas, tēva sēta, arāja sēta, brāļa sēta; pagalms, žogs.

sieks ( Sieku rudzu, sieku miežu )
labības mērs: 1/3 pūra Vidzemē, 1/4 pūra Kurzemē (skat. pūrs). Siekā: 2 sieciņi, 1 ķipis, 80 riekšavas, 18 stopi, 23 litri.

sils ( Trīs priedītes siliņāi, Caur siliņu nevedieti )
priežu tīraudze smilšainā, neauglīgā zemē, kur tikai pa retam nīkuļo citu sugu koki un krūmi. Priedei mietsakne, kas sasniedz dziļo gruntsūdeni smiltājā. Silā aug virši, bruklenāji, ciņu smilgas.

sirmis zirgis ( Visi seši sirmis zirgis )
sena valodas forma, senais vīriešu dzimtes daudzskaitļa instrumentālis; tagad sakām: ar sirmiem zirgiem.

sirms zirgs, sirm(īt)is ( Sola tēvis sirmu zirgu, Abiem bija sirmi zirgi )
zirgs, kam baltai spalvai piejauktas citas krāsa spalvas.

slavīte ( Lai slavīte noslavēja )
slava, slavēt.

slēžu, slēšu ( Vienam došu slēžu kreklu )
linu un vilnas audums

sprigulis ( Zaļš ozola sprigulīt's )
sens labības kuļamais rīks: pagaŗa kāta galā piesieta (ap 50 cm attālumā) 5-6 cm resna un ap 40 cm gaŗa ozola vāle, ko tad "augstu cēla, zemu laida" puiši un meitas piedarbā, labības klājienā.

staigns ( Staigna purva bridējiņš )
tāds, kur stieg (piem. izmirkušā zemē iegrimst bridēja kājas).

stalts ( Ekur stalti kaŗavīri, To es stalti vizināšu, Tevi stalti vizināš', Stalti jāja kaŗavīr', Cels uz stalta kumeliņ' )
skaists augumā, slaids, cēls, lepns, brašs, arī iedomīgs.

stangu ( Rausta stangu iemauktiņ's )
(skat. iemaukti).

stiebrs ( Viena stiebra galiņāi )
kokam stumbrs, bet labībai, smilgai un citām zālēm - stiebrs.

sūkaliņas ( Trešā tīru sūkaliņu )
šķidrums, kas atdalās, pienam sarūgstot.

š
šķelmis ( Šķelmim šķelmja valodiņa )
(aizgūts no vācu valodas) viltnieks, mānītājs.

šķeterēt ( Tumsā vērpti, šķeterēti )
savīt kopā vairākus pavedienus.

VISUS

resources online by dailyTangents

r	rija ( Labāk eju rijas kulti, Zaļa tautu miežu rija ) ēka, kuŗā ar krāsni apkurināma telpa. Rijā žāvēja seru (uz lauka žuvušu labību.) Rijai "piedarināja" (piebūvēja) piedarbu (skat. piedarbs). Latviešu sētā riju cēla tālāk no pārējām ēkām (uzkalnā, klajā vietā), lai mazinātu uguns briesmas un vējus izmantotu graudu vētīšanai. Riju cēla gulbūvē no apaļiem kokiem, baļķiem, ciešām sienām ar aizšaujamo (aizbīdāmo) logu, pa kuŗu labību saņēma rijā. Parasti pretējā sienā ierīkoja lodziņu dūmu un sutas izlaišanai un durvis uz piedarbu, kur kūla izžāvēto labību. Rijas stāvs bija augsts. Vīra augstumā pie divi pretējām sienām iebūvēja pa sijai, uz kuŗām atbalstījās ārdu (gulkoku) gali. Ārdus, riju seŗot, pēc vajadzības sabīdīja zināmā attālumā un uz tiem novietoja labību (seru) žāvēšanai. Krāsns pusē, kas bija pie sienas, ārdus atstāja tukšus, lai neaizdegtos. Griesti bija cieši, spraugas aizpildītas ar māliem, uzbērtām smiltīm, vai ko citu, lai taupītu siltumu. Riju un piedarbu apsedza no visām pusēm zemu nolaists jumts, tā apkārt ēkai (ar jumta izgriezumiem) veidojās palieveņi, gubeņi, "pelavnieki", kuŗos novietoja seru, salmus, dažādus saimniecības piederumus vai izmantoja citādi. Rijas telpas apakšā māla kuls. Sers izžuva diennaktī. Mazākus labības daudzumus izkūla turpat rijā. Dažos novados rijā dzīvoja, tai piebūvējot īpašu "kambari" pārtikai. Rijā notikuši dievkalpojumi, Brāļu draudzēm pirmās sapulcēšanās. Ar rijas vārdu tautas apziņā iegūlis ilga, grūta darba, nežēlīgu sodu (kungu rija") priekšstati, arī prieks par darba augļiem. Rijā novietoja mirušos pirms izvadīšanas uz kapiem, veļu laikā sarīkoja veļu cienāšanu. (skat. zaļš) rakstītāja ( Kas tā liela rakstītāj', Karodziņu rakstīdama ) māsa, toreiz liela rokdarbniece. rāvājs, rāviens ( Nelaidiesi rāvājāi, Ne dzeŗ rāvas ūdentiņa ) zema, purvaina vieta, no kuŗas izplūst brūns, netīrs ūdens ar dzelzs piejaukumu (rāva). ražens, ražena ( Kam tu augi tik raženis, Maza bija, bet ražena ) godīgs, strādīgs, darbīgs, bagāts, skaists (cilvēks). rikšiem ( Rikšiem bēri es palaidu, Rikšiem bēr(īt)i es palaidu ) vieglā skrējienā. rubenis, teteris ( Rubeņami rubināt ) liels melns putns medņu dzimtā (mātītes brūnas), dzīvo birztalās, jauktu koku mežos, sūnekļos. Lizdā, zemē, viršu krūmā, dēj 6-15 olas. Mazuļi pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem, ogām, bet pieaugušie arī no bērzu, alkšņu pumpuriem, graudiem tīrumā. Ziemā mīļ ierakties sniegā. Riesta (pārošanās) laikā pavasarī, kad briest pumpuri, rubināšanā ("dziesma") aizmirstas, nedzird, tad notiek rubeņu medības.
ŗ
s	sagša ( Bārenīte sagšas auda ) greznāka villaine. sakumpis ( Sakumpušu muguriņ' ) salīcis, ar kūkumu mugurā. saules maize ( Par baltoi saules maizi ) karaša, kas cepta no baltiem miltiem. sērdiene, sērdieņi ( Ka es biju sērdienīte, Ciemā daiļa sērdienīte, Kas sērdienes pūru lok', Pie nabaga sērdienītes, Simtiņš mazu sērdienīšu, Es, meitiņa, sērdienīte ) plašākā nozīmē visi sociālā ziņā atstumtie un pamestie, vai cita varā nodotie (skat. bārene). segli ( Vienam bija zelta segli, No segliemi gaisma ausa ) īpaši pagatavots ērts sēdeklis, ko uzliek zirga mugurā, kad jāj. Senāk seglu vietā klāja izrotātu, izrakstītu segu (Bij manam kumeļam Zvaigžņu sega mugurā.) vai ādu. Seglus pagatavoja no liepas vai bērza koka 4 gabaliem, savienojot bez naglām. Seglu priekšējo loku (buku) un muguras loku (lāpstu) dažādi izrotāja. Kāpšļus, kas bija savīti no bērza zariem, piestiprināja pie sānu daļām. Vēlāk seglus sāka gatavot no ādas, tāpat skaisti izgreznojot. Senāk arī sievietes sēdēja zirga mugurā, jāja tāpat kā vīrieši. Vēlāk sievietēm sāka gatavot īpašus seglus ar mazu kāju soliņu, lai varētu sēdēt ar abām kājām uz vienu pusi, mugurpusē ierīkojot koka lociņu muguras atspiešanai, ērtākai sēdēšanai. sērst ( Mūs' māsiņa sērstu brauca ) apciemot, viesoties. sesks ( Sesk(i)s dara alutiņu ) caunu dzimtas plēsīgs dzīvnieks, mīt alās, šķūņos, nogalina vistas, peles, žurkas; ādu lieto kažokiem. sētiņā, sēta ( Ar valodu sētiņā, Meitu mātes sētiņā, Vai ir visi sētiņā, Dažu sētu tie izjāja, Mana tēva sētiņā ) lauku mājas, tēva sēta, arāja sēta, brāļa sēta; pagalms, žogs. sieks ( Sieku rudzu, sieku miežu ) labības mērs: 1/3 pūra Vidzemē, 1/4 pūra Kurzemē (skat. pūrs). Siekā: 2 sieciņi, 1 ķipis, 80 riekšavas, 18 stopi, 23 litri. sils ( Trīs priedītes siliņāi, Caur siliņu nevedieti ) priežu tīraudze smilšainā, neauglīgā zemē, kur tikai pa retam nīkuļo citu sugu koki un krūmi. Priedei mietsakne, kas sasniedz dziļo gruntsūdeni smiltājā. Silā aug virši, bruklenāji, ciņu smilgas. sirmis zirgis ( Visi seši sirmis zirgis ) sena valodas forma, senais vīriešu dzimtes daudzskaitļa instrumentālis; tagad sakām: ar sirmiem zirgiem. sirms zirgs, sirm(īt)is ( Sola tēvis sirmu zirgu, Abiem bija sirmi zirgi ) zirgs, kam baltai spalvai piejauktas citas krāsa spalvas. slavīte ( Lai slavīte noslavēja ) slava, slavēt. slēžu, slēšu ( Vienam došu slēžu kreklu ) linu un vilnas audums sprigulis ( Zaļš ozola sprigulīt's ) sens labības kuļamais rīks: pagaŗa kāta galā piesieta (ap 50 cm attālumā) 5-6 cm resna un ap 40 cm gaŗa ozola vāle, ko tad "augstu cēla, zemu laida" puiši un meitas piedarbā, labības klājienā. staigns ( Staigna purva bridējiņš ) tāds, kur stieg (piem. izmirkušā zemē iegrimst bridēja kājas). stalts ( Ekur stalti kaŗavīri, To es stalti vizināšu, Tevi stalti vizināš', Stalti jāja kaŗavīr', Cels uz stalta kumeliņ' ) skaists augumā, slaids, cēls, lepns, brašs, arī iedomīgs. stangu ( Rausta stangu iemauktiņ's ) (skat. iemaukti). stiebrs ( Viena stiebra galiņāi ) kokam stumbrs, bet labībai, smilgai un citām zālēm - stiebrs. sūkaliņas ( Trešā tīru sūkaliņu ) šķidrums, kas atdalās, pienam sarūgstot.
š	šķelmis ( Šķelmim šķelmja valodiņa ) (aizgūts no vācu valodas) viltnieks, mānītājs. šķeterēt ( Tumsā vērpti, šķeterēti ) savīt kopā vairākus pavedienus.