Lakstīgala Ievads Saturs VĀRDU PASKAIDROJUMI

VĀRDU PASKAIDROJUMI

t	tautas, tautieši ( Trīs gadiņi tautas jāja, To aizveda tautiņās, Lai dzird visa tautu zeme, Dziedāj' tautu tīrumāi, Dziedādamas tautas veda, Jājiet, tautas, pagaidieti, Tautu meitu klētiņāi, Sijā auzas, tautu meita, Tautiešami apsolīju, Lai gaida tautas, Zaļa tautu miežu rija ) sveši ļaudis, pie radu saimes nepiederīgi; precinieki no citiem novadiem (svešiem ļaudīm). tautu dēls, tautietis ( Tautiet's sola simts dāldeŗu, Tik vien lūdzu tautu dēlu, Ne tautieša laipu gāj', Kā mīl mani tautu dēls, Kā mīl mani tautu dēl(i)s, Tautu dēlu gaidīdama ) ģimenei nepiederīgs, arī precinieks. tautu meita, tautu zeltenīte ( Labdien, tautu zeltenīte, Sijā auzas, tautu meita ) meita, kas nepieder pie radu saimes. tautu zeme ( Lai dzird visa tautu zeme ) lai dzird tautas, kas dzīvo citos novados (svešajā zemē), kas nepieder pie ģimenes, nedz dzimtas, t.i., tautasdziesmu laikmeta nozīmē (skat. tautas). tava vaļa ( Nu, Dieviņi, tava vaļa ) tava vara; arī griba, brīvība. tecināt ( Tecināja valodiņ' ) šeit; veikli runāt; liet, arī asināt (izkapti, nazi). tērauds ( Tēraudiņa zobentiņu, Ar tērauda zobentin' ) cietināta, rūdīta dzelzs. tīkot ( Pēc meitiņas tīkojies ) lūkoties, raudzīties, vēlēties. trejdeviņi padomiņi ( trejdeviņi padomiņi ) dauz padomu, sapratīgs, gudrs.
u
ū
v	Vāczeme ( Reizē tikti Vāczemē ) ne tikai Vācija, bet vispār sveša zeme rietumos. valodas ( Bez valodu nonēsāt ) bez aprunāšanas. vālodze ( Kā dzeltena vālodzīte ) dziedātājputns košām krāsām: dzeltens ar melniem spārniem un asti. Mātītes zaļganas. Vālodzi tautā sauc par lietus putnu, arī par "audējputnu". Tā "sakliedzot" lietu, lizdu saauž zaru galos, ko vējš šūpo. Tautasdziemās to dēvē par vālodzes šūpuli. Tautā vālodze ar savu dziesmu: vēkš, vīvaļo, svelpj. Pa ziemu no Latvijas aizceļo uz Afriku (gājputns). vārpa ( Ziedi, ziedi rudzu vārpa ) labības stiebra galā vārpa, kuŗā izaug un nobriest graudi. vasks, vaski ( Vaska cimdi rociņā, Ar tiem vaska spārniņiemi, Vaska cimdi rociņā ) dzeltens (vasks kaķis, vasks zirgs, vaski mati), arī mīksts; bišu vaski (šūnu būvei). vāvere ( Vēl caunītes, vāverītes ) grauzējs, zīdītājs, kuplu asti dzīvnieks - kuplaste. Pārtiek no riekstiem, zīlēm, egļu un priežu ciekuru sēklām, arī putnu olām. Dzīvo kokos, spalvu maina divreiz gadā. Ziemā vāveres medī un ādu izmanto kažokiem, cepurēm. Mežkopji vāveres uzskata par kaitīgām. veldre ( Veldrē visa labībiņa ) lietus un vēja noguldīta labība. vērdiņš ( ..... ) sena monēta, kas līdzvērtīga pusotrai kapeikai; saukta "ubagu nauda" mazās vērtības dēļ. vībotne ( Vībotnīte, papardīte ) paliels, ilggadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā. Aug gar sētmalām, ceļmalām, laukmalām. Plūc Zāļu vakarā līdz ar citām jāņzālēm un dod jāņumātei kopā ar vainagiem. villaine, vilnaine ( Tin baltāi villainē, Man nav siltas villainīt's, Pušķo baltas villainītes, Sola māte villainīti ) sena nepārveidota plecu sega, seģene, ko valkātāja pāri pleciem ar saktu saspraustu uz krūtīm vai uz pleca. Villaine ir raksturīgākā un visbagātāk izveidotā latviešu tautastērpa daļa. Villaines ir ļoti dažādas. vilt ( Tas mācēja meitas vilti ) mānīt, piekrāpt. vizēt ( Kā saulīte vizēdama ) vizuļot, spīdēt, mirgot, laistīties.
z	zaļš ( Zaļš ozola sprigulīt's ) tāds, kam ir zālei raksturīgā krāsa; svaigs, nevārīts (zaļa gaļa, siļķe); negatavs (zaļi rudzi, āboli, ogas); nežāvēts (zaļš koks, sprigulītis); nenobriedis, vieglprātīgs (zaļš puisis, jauneklis); vesels, stiprs. zēģeles ( Uzvelk baltu zēģelīti, Laiviņ' baltu zēģelīt', Zēģelīšu audējiņ's ) (aizgūts no vācu valodas) laivas, kuģa buŗas; buŗāt - zēģelēt. zeltene ( Zeltenītes lūkotiesi ) jauna meita (dzelteniem matiem), tautietes nosaukums, vēlāk lietots patstāvīgi kā sinonims tautietei. zīds ( Zīda tīkli, zelta laiva, Trešā zīdu šķetināj', Zīda pušķi zemi slauka ) tautasdziesmās viens no iemīļotākajiem vārdiem vērtīguma izteikšanai līdzās vaŗam, sudrabam, zeltam, dimantam. Meita šķetināja (savija), savērpa zīda pavedienus kopā. zīle ( Manis zīļu vainadziņis, Sidrabota zīle dzied, Savu zīļu vainadziņ', Man zīļota līgaviņa, Ar to zīļu vainadziņ' ) krelles (stikla, māla); zīļu vainadziņš; ozola auglis; putns.
ž